Pusotru stundu garai filmai bieži vien priekšā ir vairāku gadu darbs. Lielāko daļu no tā skatītājs neredz: scenārija rakstīšanu, finansējuma meklēšanu, plānošanu, garas filmēšanas dienas un mēnešus montāžas un skaņas studijā. Šajā rakstā vienkāršā valodā izskaidrojam, kā filma top – posmu pa posmam – un ko dara cilvēki, kuru vārdi redzami titros.
1. Attīstība: no idejas līdz scenārijam
Viss sākas ar ideju – stāstu, varoni vai jautājumu. Scenārists to izvērš scenārijā, bet producents vērtē, vai projektam ir izredzes atrast finansējumu un skatītājus. Scenārijs bieži tiek pārrakstīts vairākas reizes, un šajā posmā top arī pieteikumi finansējuma konkursiem.
2. Finansējums
Latvijā filmas visbiežāk tiek finansētas no vairākiem avotiem vienlaikus. Nacionālais Kino centrs piešķir valsts finansējumu konkursu kārtībā: producents iesniedz pieteikumu, to izvērtē komisija, un atbalstītajiem projektiem slēdz līgumu ar maksājumu grafiku un atskaitēm par paveikto. Rīgas filmu fonds kopš 2010. gada līdzfinansē filmas, kuras uzņem Rīgā.
Kopražojumiem ar citām valstīm pieejams Eiropas Padomes fonds „Eurimages”, kuram Latvija pievienojās 2002. gadā, bet programmas „Radošā Eiropa” MEDIA apakšprogrammas birojs Latvijā darbojas Nacionālajā Kino centrā.
3. Pirmsražošana
Kad nauda ir atrasta, sākas rūpīga plānošana, kas nereti ilgst vairākus mēnešus. Atlases režisors ar provēm meklē aktierus, tiek izvēlētas filmēšanas vietas, veidotas dekorācijas un kostīmi. Režisora asistents sastāda filmēšanas grafiku – kuras ainas, kurā dienā un kādā secībā tiks uzņemtas. Ainas reti filmē stāsta secībā: visas ainas vienā vietā cenšas uzņemt pēc kārtas, lai ietaupītu laiku.
4. Filmēšana
Katras filmēšanas dienas priekšvakarā komanda saņem dienas grafiku ar laiku un vietu, kur jāierodas. Filmēšanas laukumā strādā liela komanda. Galvenās lomas:
- Režisors atbild par filmas māksliniecisko veselumu un darbu ar aktieriem.
- Producents pārrauga budžetu, grafiku un komandu.
- Režisora asistents rūpējas, lai filmēšana iekļautos grafikā.
- Operators veido filmas vizuālo valodu – gaismu, kadru un kameras kustību.
- Gaismotāju brigadieris kopā ar operatoru plāno un iekārto apgaismojumu.
- Mākslinieks rada filmas vidi: dekorācijas, rekvizītus un telpu noskaņu.
- Skaņu operators ieraksta dialogus un apkārtējās skaņas filmēšanas vietā.
- Scenārija sekretārs seko līdzi nepārtrauktībai, lai, piemēram, glāze galdā katrā kadrā būtu vienādi pilna.
Vienu ainu parasti uzņem no vairākiem leņķiem, un katru kadru – vairākos dubļos. Dublis ir viens ieraksts, kas beidzas ar režisora komandu „Stop!”. Pirms katra dubļa kadrā parādās klapes dēlis: tā sitiens vienlaikus redzams attēlā un dzirdams skaņas ierakstā, tāpēc vēlāk atsevišķi ierakstīto skaņu var precīzi sinhronizēt ar attēlu. Uz dēļa norāda arī ainas un dubļa numuru, lai montāžā katru kadru būtu viegli atrast.
5. Pēcražošana: montāža
Pēc filmēšanas materiāls nonāk pie montāžas režisora, kurš no simtiem dubļu veido stāstu. Vispirms top aptuvena versija, tad to precizē, līdz attēls tiek „aizslēgts” – pēc tam montāžu vairs nemaina. Kino standarts kopš skaņas filmu ēras ir 24 kadri sekundē – tieši tāds ātrums nodrošina vienmērīgu kustību un stabilu skaņu.
6. Krāsas un skaņa
Krāsu korektors piešķir filmai vienotu krāsu toni un noskaņu. Skaņas komanda attīra dialogus, un, ja ieraksts filmēšanas laukumā nav izdevies, aktieri savas replikas ieraksta no jauna studijā. Ikdienas skaņas – soļus, apģērba čaukstēšanu, durvju aizvēršanos – bieži rada no jauna skaņu studijā. Šo amatu angliski sauc par „foley” – par godu skaņu meistaram Džekam Folijam. Visbeidzot visas skaņas, mūziku un dialogus apvieno galīgajā skaņas miksā.
7. Ceļš uz kinozāli
Mūsdienās filmas kinoteātros parasti rāda digitālā formātā. Gatavo filmu sagatavo kā šifrētu digitālo kino pakotni, un, lai to varētu atskaņot, kinoteātris saņem atslēgu, kas darbojas tikai konkrētam serverim un noteiktā laika periodā. Tā tiek aizsargāta filmas kopija.
Gatavā filma dodas uz festivāliem, kinoteātriem, televīziju un straumēšanas platformām. Daudzām Latvijas filmām ceļš sākas tieši festivālos, kur tās pamana izplatītāji un kritiķi.
Vai zinājāt, ka arī kadra forma ir rūpīgi izvēlēta? Izmēģiniet to sākumlapas kadra formātu rīkā. Par vietām, kur Latvijā filmē visbiežāk, lasiet rakstā „Latvijas filmēšanas vietas”.